Iemācoties pareizi bremzēt, iemācīsies arī ātrāk braukt. Piekrītu, ka tas var skanēt pretrunīgi, bet tāda ir reālā situācija. Šajā rakstā būs desmit padomi, kā pareizi izmantot velosipēda bremzes.

Kopā mēs esam jau diezgan daudz ko iemācījušies – es runāju par dažāda veida padomiem, kas saistīti ar velosipēdiem. Visdrīzāk šie padomi lielākoties ir noderīgi iesācējiem, kaut gan varbūt kaut ko vērtīgu ir atraduši arī pieredzējuši braucēji.

0. Pārliecinies, ka velosipēdam ir bremzes

Es nejokoju - ir tādi velosipēdi, kuru konstrukcija nav paredzēta, lai tos aprīkotu ar bremzēm. Runa iet par treka velosipēdiem, kas tiek ražoti, lai tie būtu maksimāli viegli un ātri braukšanai pa velodromu. Velodroma grīda ir klāta no speciālu koku sugām – velodromā nav vēja, pagriezieni ir slīpi u.t.t. Viss ir veidots tā, lai ar treka velosipēdu varētu sasniegt maksimālu ātrumu, tāpat trekā netiek izmantotas bremzes. Šādiem velosipēdiem aizmugurē ir tikai viens zobrats un tā ir tieši savienota ar rumbu neizmantojot sprūdrata mehānismu. Ja šķiet, ka šāds mehānisms nebrauc ātri, tad es jūs apbēdināšu – ar šādu velosipēdu var sasniegt pat 70 km/h ātrumu.

treks_vk.webp

Bremzes trekā netiek izmantotas, un, lai apstātos, ir nepieciešams ar kājām samazināt pedāļu griešanās ātrumu vai pārnest ķermeņa svaru uz priekšējo ratu un bloķēt pedāļus. Līdzīgu bremzēšanas metodi var novērot arī fiksīšu velosipēdiem. Pie tam fiksīši tiek uzskatīti par visbīstamākajiem velosipēdiem uz koplietojamajiem ceļiem tieši augstākminēto iemeslu dēļ. Dažās valstīs ir pieņemts likums, ka velosipēdus ir obligāti jāaprīko ar neatkarīgām bremzēm.

1. Pārliecinies, ka velosipēda bremzes ir pareizi noregulētas

Kādam patīk, kad velosipēda bremzes sāk strādāt, tiklīdz nospied bremžu rokturi, citiem patīk, kad tās sāk strādāt, kad rokturi nospied spēcīgāk. Šajā gadījumā nav svarīgi, kurā brīdī tās sāks strādāt, galvenais ir tas, lai tās vispār bremzētu. Svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka gadījumos, kad bremžu rokturis ir jāpievelk pārāk tuvu stūrei, lai tās sāktu strādāt, tiek ietekmēta bremzēšana neparedzētos apstākļos. Bremžu rokturim jābūt noteiktam gājiena attālumam un tam nevajag pilnībā piekļauties stūrei.

Vajag regulēt arī bremžu sistēmu (kaliperi). Par ideālu tiek uzskatīta paralēlā bremžu kluču konfigurācija – tādā gadījumā bremzēšanu var labi izjust, kā arī bremzēšanas kvalitāte ir interesantāka. Nav nozīmes, kāda ir bremžu sistēmas konstrukcija - regulēt vajag jebkādu zīmolu un kvalitātes bremzes, neatkarīgi, vai tās ir disku, aploču, hidrauliskās vai mehāniskās.

2. Pievērsiet uzmanību ceļa apstākļiem

Bremzēšana mitros un sausos laikapstākļos atšķiras.

Aploču bremzes gan uz šosejas, gan uz MTB velosipēdiem strādā ievērojami vājāk, ja laikapstākļi ir mitri. Tas ir obligāti jāņem vērā, kad atrodieties uz ceļa. Tās, protams, bremzēs, bet to efektivitāte var samazināties līdz pat 80%. Mehāniskās un hidrauliskās disku bremzes ir mazāk mitrumjūtīgas. To efektivitāte ir samazināta tikai sākot bremzēšanu, pēc tam tās atgriežas normas robežās. Tam ir diezgan daudz iemeslu un tās mēs šoreiz neaprakstīsim – piefiksēsim to faktu, ka disku bremzes mitros laikapstākļos bremzē praktiski nezaudējot to efektivitāti.

Var braukt pa slapju ceļu, jo nesāksiet akvaplanēt, kā tas varētu notikt gadījumā ar automašīnu. Velosipēda riepas saķeres punkts ar ceļa plakni ir daudz mazāks, kas ļauj velosipēdam saglabāt kontaktu ar virsmu kā sausos, tā arī mitros laikapstākļos.

Bremzēšana mitros laikapstākļos paliek neefektīvāka pat ar disku bremzēm. Iemesls tam ir berzes koeficenta samazināšanās starp velosipēda riepu un ceļu, t.i. – bremzēšanas ceļš pagarināsies. Tāpat to ir noderīgi ņemt vērā arī veicot pagriezienu – riepa var sākt slīdēt, ja pagriezienos griezties tikpat strauji, kā sausos laikapstākļos. Ar sliedēm vispār ir bēdīga situācijā – slapjš metāls ir gandrīz tas pats, kas ledus.

Kopumā ir jāņem vērā laikapstākļi, dažādi elementi uz ceļa klājuma, putekļi, šķembas u.t.t. Tas viss kaut kādā līmenī ietekmē bremzēšanas efektivitāti un distanci, kas ir nepieciešama, lai apstātos.

3. Vai vispār vajag izmantot velosipēda bremzes?

Lielisks jautājums! Bieži braucēji izmanto velosipēda bremzes kaut vai tāpēc, ka ir bail braukt ātri, kas ir pilnīgi normāli. Es gan ieteiktu apskatīties nedaudz tālāk uz priekšu, lai pārliecinātos, ka izvēlētajā trajektorijā nav nekādu šķēršļu, kuru dēļ var nākties samazināt ātrumu – iespējams, ka nav nekāda iemesla bremzēt. Diezgan bieži ātruma samazināšanu var veikt ar vēja plūsmas vai arī ceļa kāpuma palīdzību.

4. Izmantojiet velosipēda bremzes pirms pagrieziena

Tas, ka vajag bremzēt pirms pagrieziena, noteikti nav dzirdēts pirmo reizi. Tik tiešām – daudz drošāk ir nomest ātrumu pirms veikt pagrieziena manevru, kaut arī bremzēt pašā pagriezienā neviens nav aizliedzis. Galvenais izvēlēties momentu, kad trajektorija ir mazāk izliekta.

bremzesana-pirms-pagrieziena_vk.webp

Tādos brīžos uz bremzēm ieteicams spiest maksimāli maigi un akurāti. Izmantot bremžu rokturi tādā pašā veidā kā tad, kad braucat taisni, nevajag, jo tādā gadījumā var saslīdēt. Bremzēt pagriezienā var nākties tad, kad tā rādiuss negaidīti mainās vai arī trajektorijā trāpās neparedzēts šķērslis.

5. Nebaidieties no priekšējām bremzēm

Daudzi baidās no priekšējām bremzēm kā no uguns. Kāds no tām izvairās, jo nav pieredzes, kādam citam ir nācies lidot pāri stūrei, vēl kāds cits no tām baidās bez acīmredzama iemesla. Velti!

Priekšējās velosipēda bremzes ir daudz efektīvākas par aizmugurējām.

Ja pievērsīsiet uzmanību kalnu velosipēdiem, motocikliem un pat automašīnām, tad pamanīsiet, ka pēc apstāšanās to priekšējā daļa paceļās uz augšu, bet aizmugurējā nosveras uz leju. Tas notiek tāpēc, ka transportlīdzeklim, tāpat kā cilvēkam, ir inerce. Ja neizmantot velosipēda inerci, tad katru reizi izslīdēsiet no sēdekļa. Izmantot inerci ir ļoti vienkārši – vajag tikai pārnest savu ķermeņa svaru maksimāli uz aizmuguri un, pirms izmantot priekšējās velosipēda bremzes, kārtīgi turēt stūri.

Man bieži uz meža takām nākas diezgan agresīvi bremzēt ar abām vai tikai priekšējām bremzēm. Tādos gadījumos es dibenu atšauju uz aizmuguri aiz sēdekļa (pa lielam sanāk, ka mans "ķermeņa centrs" ir virs aizmugurējā rata), ar kājām atspiežos pret pedāļiem, kuri ir apmēram vienā augstuma plaknē, bet rokas, nospiežot priekšējās vai abas bremzes, atspiedīsies pret stūri. Kad esmu sagatavojis šādu pozīciju, varu mierīgi spiest abas bremzes strauji un uz maksimumu - maksimums nedaudz sanesīs uz kādu sānu, jo kāds no ratiem noteikti nobloķēsies. Bilde zemāk laikam vislabāk attēlo šo ķermeņa pozīciju.

kermena-pozicija-1024x1024_vk.webp

5.1. Priekšējo bremžu izmantošana

Ja sekosiet instrukcijām augstāk, tad pamanīsiet, ka bremzēt ar priekšējām bremzēm ir daudz efektīvāk – velosipēds apstāsies daudz ātrāk. Vēl ātrāk velosipēds apstāsies, ja izmantosiet abas velosipēda bremzes vienlaicīgi. Jāpiemin ir tikai tas, ka pat pārnesot ķermeņa svaru uz aizmuguri, ir iespējama aizmugurējā rata atraušanās no virsmas – tieši tāpēc priekšējās velosipēda bremzes strauji spiest nav ieteicams pat pašās neparedzētākajās situācijās. Kad sākat spiest priekšējo bremžu rokturi, tas ir jādara maksimāli plūdeni tik ilgi, cik tas ir iespējams. Ar laiku pie tām pieradīsiet.

aplocu-bremzes_vk.webp

Izmantojot priekšējās velosipēda bremzes ratu nobloķēt ir daudz grūtāk, kaut arī tas tāpat var notikt. Gadījumā, ja priekšējais rats ir nobloķējies, saglabāt kontroli pār velosipēdu ir ļoti grūti. Bet tāpat atkārtošos – ja svaru esat pārnesis uz aizmuguri, ar rokām esat kārtīgi ieķēries stūrē, tad, visdrīzāk, tiksiet galā. Man ir bijusi situācija, kad es diezgan plašā pagriezienā uz slapja ceļa bremzēju ar priekšējām un aizmugurējām bremzēm vienlaicīgi – nobloķējās abi rati, bet līdzsvaru man izdevās noturēt.

Papildus tam vērā jāņem arī ceļa stāvoklis – ja bremzēt uzsākat uz asfalta, bet turpināsiet uz putekļaina ceļa, tad iedarbības intensivitāti uz bremžu rokturi der samazināt, jo ir palielināta iespēja, ka tiks nobloķēts rats. Atvieglot bremžu roktura darbību der arī tad, kad mainās segums uz smiltīm.

5.2. Kopsavilkums par priekšējām disku bremzēm

Nebaidieties no priekšējām velosipēda bremzēm – vienkārši sāciet tās izmantot.

Pēc tam iepatiksies, līdz ar to iegūsiet arī iemaņas. Kad es sāku braukt ar neatkarīgajām nepedāļa velosipēda bremzēm, es izmantoju tikai aizmugurējās bremzes. Tagad es ar aizmugurējām bremzēm tikai piepalīdzu – galvenokārt bremzēju ar priekšējām.

Vai esmu lidojis pāri stūrei? Jā, un ne reizi vien. Tagad man aizmugurējais rats, izmantojot priekšējās velosipēda bremzes, praktiski nekad nepaceļās, ja nu vienīgi ļoti neparedzētās situācijās, kad negaidīti braukšanas trajektorijā parādās kāds šķērslis (visbiežāk izbraucot no pagrieziena).

6. Kad ieteicams vairāk izmantot aizmugurējās bremzes?

velosipeda-aizmugurejas-bremzes_vk.webp

Iepriekšējās rindkopās aģitēju izmantot priekšējās velosipēda bremzes vairāk, tagad no tā mēģināšu atrunāt. Ceļi, kuru virsma ir bērta (šķembas, smiltis uz asfalta u.t.t.) ir salīdzinoši slidenas, un priekšējā rata nobloķēšanās iespēja ir daudz augstāka, un velosipēda priekšdaļa kļūst uz brīdi nevaldāma. Tieši tāpēc uz šādām ceļa virsmām daudz prātīgāk ir izmantot aizmugurējās velosipēda bremzes. Neaizmirstiet, ka nobloķēts aizmugurējais rats bremzē daudz sliktāk, nekā tāds, kurš nedaudz kustas uz priekšu.

7. Nebloķējiet ratus, atstājiet to prieku bērniem

Pirmkārt, bremzēt ar nobloķētu ratu ir diezgan dārgi. Riepa agri vai vēlu vairs nebūs pielietojama izmantojot šādu bremzēšanas režīmu. Tiesa, nevaru noliegt, ka šāda veida bremzēšana mani ir savā veidā iepriecinājusi. Kad biju pusaudža gados, speciāli pirku tādas riepas, kas siltos laikapstākļos uz ietvju flīzēm vai asfaltu, kas satur daudz sveķu, skaļi svilpa. Gandrīz tāpat kā automašīnas riepas, tikai klusāk. Patika man tā lieta - tā arī izklaidējos. Jaunas riepas pirku gandrīz katru mēnesi.

8. Neizmantojiet tikai aizmugurējās velosipēda bremzes

Nē, nu nopietni, es taču jau stāstīju par priekšējo velosipēda bremžu burvību... Lieciet aizmugurējās mierā. :)

9. Diska un aploču bremzes

Atšķirība starp šiem diviem bremžu veidiem ir diezgan ievērojama. Manuprāt, hidrauliskās diska bremzes ir daudz interesantākas par aploču bremzēm, kaut arī pēdējās dažreiz var pārsteigt ar savu efektivitāti. Tas gan tikai tādos gadījumos, ja ceļš nav putekļains, dubļains un ir sausi laikapstākļi.

disku-bremzes_vk.webp

Diska bremzēm ir daudz labāka modulācijā (bremžu spēka regulēšana). Ar mūsdienīgām hidrauliskām bremzēm var veikt pat pašu intensīvāko apstāšanos tikai ar viena pirksta palīdzību. Nevienas aploču bremzes nav spējīgas uz ko tādu pat ideālos apstākļos. No otras puses, ar tādām hidrauliskajām bremzēm nobloķēt ratu ir daudz vieglāk, kas var beigties ar sānslīdi un kritienu.

10. Mācieties bremzēt

Tieši tā – pat bremzēt ir jāmācās. Pareiza sapratne par procesiem, kas notiek bremzēšanas momentā, ļauj labāk izmantot savas velosipēda bremzes. Ideālos apstākļos priekšējām velosipēda bremzēm ir jābūt ar 75% noslodzi, kamēr aizmugurējām – 25%.