Ko mēs zinām par velosipēda klaņiem izņemot to, ka tādi vispār eksistē? Droši vien daudzi zina, ka tiem ir dažādi stiprinājumu veidi uz dažādu tipu monoblokiem. Zinošāki velobraucēji ir informēti par to, ka velosipēdu klaņu garums atšķiras.
Kādam nolūkam kalpo velosipēda klaņi? Velosipēda klaņu sistēma sniedz iespēju pārveidot muskuļu spēku apļveida kustībā, tādējādi radot velosipēda ratam griezes momentu.
Tagad, kad mēs jau zinām, ka klaņu garums var būt dažāds, var secināt -
jo garāki klaņi, jo lielāku griezes momentu var attīstīt.
Vai pareizi? - pareizi.
Braucējam savas kājas uz velosipēda ar garākiem klaņiem vajadzēs rotēt lielākā rādiusā. Sanāk, ka jaudas spēkam pieaugot (garāki klaņi), pieaug arī kājas kustības diapazons, kas ietekmēs braukšanas komfortu un sēdēšanas pozīciju.
Vai eksistē optimālais klaņu garums noteiktiem velosipēdistu tipiem? Uz šo jautājumu atbildēsim balstoties uz kompānijas Shimano un fizioterapeita Fila Bērta viedokļa pamata.
Standarta klaņu garums
Velosipēdi, atkarībā no to rāmja izmēra, tiek pārdoti ar 170, 172,5 un 175 milimetru gariem klaņiem. Paši mazākie velosipēdi tiek komplektēti ar īsākām sistēmām, bet lielāki braucamie – ar pašiem garākajiem klaņiem. Atsevišķos gadījumos tiek izmantoti arī 165 un 180 mm gari klaņi, bet te runa iet par ļoti maziem vai lieliem velosipēdiem. Šādus izmērus diezgan bieži ražo Shimano, Campagnolo un SRAM. Izceļās tikai Rotor, jo to klāstā ir arī 150 mm gari klaņi.
Japāņu velosipēdu rezerves daļu gigants Shimano stāsta, ka 170 – 175 mm gari klaņi ir zelta vidusceļš lielākajai daļai velosipēdu. Tādā veidā tiek saglabāts balanss starp griezes momentu, kas nepieciešams, lai grieztu pedāļus, un pedāļu griešanas biežumu.
Optimālais klaņu garums
Pētījums, kuru veica JC Martin un WW Spirduso, informē, ka optimālais klaņa garums, lai attīstītu maksimālu jaudu sprintā ir 20% no kājas garuma vai 41% no augštilba kaula garuma. Pētījums tika veikts ar 120, 145, 170, 190 un 220 mm gariem klaņiem. Labākos rezultātus uzrādīja 145 un 170mm gari klaņi, t.i. – ļoti īsi un ļoti gari klaņi noteikti nav labākais risinājums velosipēdam. Žēl, ka 145 mm garus velosipēda klaņus nav iespējams nopirkt – tādu vienkārši nav.
Savukārt Shimano akcentē, ka pa īstam universāla risinājuma nav, jo jāņem vērā arī braukšanas disciplīna un paša braucēja fizioloģiskie parametri. Kompānija iesaka izmantot speciālu servisu bikefitting.com, ar kā palīdzību var sekot jaudas atšķirībai, mainot klaņu garumu.
Fils Bērts ir solidārs ar saviem kolēģiem no Āzijas, un arī uzskata, ka optimāla risinājuma nav. Tāpat speciālists piebilst, ka velosipēdi tiek komplektēti pēc standartizētas riteņbraucēju auguma sistēmas, bet šajā metodē netiek ņemtas vērā reālās proporcijas atsevišķiem braucējiem. Citiem vārdiem - diviem cilvēkiem ar vienādu augumu var būt dažāds kāju garums.
Pēc fizioterapeita domām nespēja uzturēt kadenci augstā līmenī, priekšlaicīga aizelšanās, ātrs nogurums, locītavu sāpes – tās visas ir pazīmes, ka ir izvēlēts nepareizs klaņu garums. Tādā gadījumā fizioterapeits iesaka samazināt klaņu garumu, lai arī kāda tā nebūtu šobrīd.
Tāpat fizioterapteits šo faktoru ļoti labi argumentēja – ja jūsu priekšā noliktu augstu un zemu kasti, un palūgt uz katras no tām uzlekt 100 reizes – uz kuras kastes lecot tiks iztērēts mazāk spēka?
Klaņu garuma ietekme uz pedalēšanas jaudu
Gandrīz visur garāka klaņa svira ir daudz efektīvāka par īsu, bet ne velosipēdu gadījumā. Galajauda ir atkarīga no diviem parametriem – kadences un griezes momenta. Gari klaņi attīsta augstus griezes momentus, bet bloķē iespēju palielināt kadenci un otrādi – īsi klaņi samazina griezes momentu, bet kompensē to ar iespēju palielināt kadenci.
Par izņēmumu var uzskatīt tikai sprintu no vietas trekā, kur diezgan augsts ātrums un īsa svira var būtiski ietekmēt paātrināšanos.
Priekšrocības maiņai uz garākiem klaņiem
Shimano ļoti tieši paskaidro, ka garāki klaņi ir aktuāli MTB braucējiem, jo tie ļauj attīstīt augstus griezes momentus pie mazas kadences kalnos un tehniskos trases posmos. Īsāk sakot – ja jūs nebraucat pa kalniem, tad iemeslu mainīt klaņus uz garākiem nav daudz.
Priekšrocības maiņai uz īsākiem klaņiem
Kāju ceļi noteikti būs pateicīgi, ja atvieglosiet to noslodzi – to varat paveikt, ja saīsināsiet savus klaņus. Jā, griezes moments būs mazāks, bet jūs to kompensēsiet ar kadences palielināšanu. Pie tam – īsāki klaņi samazina iespēju pedāļiem saskarties ar braukšanas virsmu, kas ir aktuāla problēma visās riteņbraukšanas disciplīnās.
Pretēji Shimano viedoklim, daži speciālisti veica pētījumus un novēroja, ka īsi klaņi uz kalnu velosipēdiem (170 mm) ļauj ātrāk sasniegt maksimālo jaudu. Fils Bērts stāsta, ka īsi klaņi uz šosejas velosipēda arī ir liela priekšrocība. Braucienos sēdēšanas pozīcijai ir jābūt maksimāli agresīvai – garš klanis liks kājas celt augstāk, tādā veidā tiks negatīvi ietekmēts elpošanas process, kā rezultātā būs mazāka jauda.
Šādu problēmu nebūs ar īsiem klaņiem, pie tam tiem būs mazāka gaisa pretestība, jo kājas kustēsies pa mazāku rādiusu.
Kādu klaņu garumu izvēlēties?
Ņemot vērā visas rekomendācijas, secinām to, ka viennozīmīgi pareizas izvēles nav vispār. Tomēr fizioterapeiti mums iesaka izvairīties no pārāk gariem klaņiem augstākminēto iemeslu dēļ.
Galējais Fila Bērta ieteikums ir šāds: