Kad mani citi cilvēki redz uz velosipēda ziemā, tad uzreiz izbola acis – ir taču auksts un slidens. Kā vispār var pabraukt? Patiesībā braukšana ziemā praktiski neatšķiras no braukšanas vasarā. Velosipēds ir transportlīdzeklis, kas paredzēts ekspluatācijai visa gada garumā.
To, ka ar velosipēdu var braukt visu gadu, var lieliski novērot Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Latvijā cilvēki gan velosipēdu ziemā izmanto daudz retāk. Uzrakstīšu piecus ieteikumus, lai ar velosipēdu varētu droši un komfortabli pārvietoties arī ziemā.
Ledus un slīdēšana
Pārvietojoties ar velosipēdu ziemā ir tik pat slidens, ja iesiet ar kājām vai brauksiet ar automobili. Gājējs, kurš paslīd, parasti krīt uz priekšu vai aizmuguri (iešanu ar kājām var salīdzināt ar kontrolētu kritienu).
Braucot ar velosipēdu nevar nokrist uz priekšu vai aizmuguri (protams, ja izvairīties no straujas bremzēšanas ar priekšējām bremzēm). Velosipēds var nokrist tikai uz sāniem, un tas notiek tieši tādos pašos apstākļos, kādos krīt cilvēks vai arī tiek sanesta mašīna. Piemērs – strauji pagriezāt velosipēda stūri uz ledus. Jebkurā citā gadījumā gumijas riepām saķere ir labāka, nekā 90% ziemas apavu un iespēja nokrist ir daudz mazāka nekā gājējam.
Kas ir nepieciešams? Ja braucat katru dienu, piemēram, uz darbu, ideālā gadījumā vajadzētu iegādāties ziemas riepas, bet, ja braukt akurāti, tad arī parastas riepas ar labu protektoru lieliski derēs ziemai.
Ko nedrīkst darīt? Veikt straujus manevrus un sasvērt velosipēdu lielākos ātrumos. Es jūtos komfortablāk, ja ledainos pagriezienos braucu ar inerci, nevis minos. Velosipēda riepas protektora sānu daļām sniegā, uz ledus vai uz slidena asfalta ir ļoti slikta saķere – noteikti nokritīsiet. Te nepalīdzēs pat ziemas riepas.
Tāpat kategoriski aizliegts braukt ar nodilušām riepām – tāpat kā gadījumā ar automobili.
Vēl lielākus draudus nekā ledus vai cita slidena virsma var radīt nelīdzens, caursalis sniegs ar izcilņiem un bedrēm. Ja pat vasarā velosipēda rats sāniski noslīdēs no apmales, ir liela iespēja, ka nokritīsiet. Lai droši izbrauktu nelīdzeno vietu, vajag stingri turēt stūri – to raustīs uz sāniem, bet kustību turpināsiet taisni.
Netīrumi, dubļi un sniegs
Man vienmēr atgādina par netīrām ielām, kad es stāstu par braukšanu ar velosipēdu ziemā Skandināvijas valstīs. Jā, Latvijā pilsētas ir diezgan netīras. Lai arī cik dīvaini tas neliktos, bet pēc brauciena ar velosipēdu ir lielāka iespēja atnākt mājās tīrākam, nekā pēc iešanas ar kājām.
Velosipēdists ar kājām nepieskaras zemei. Kamēr visi velk smagus ziemas zābakus, es braucu vieglās, ūdensnecaurlaidīgās krosenēs un atbraucu ar sausām kājām. Pie tam es braucu pa netīrumiem, peļķēm u.t.t. – bet tas viss paliek uz riepām.
Tad, kad velohobijam netērēju salīdzinoši daudz no ienākumiem (tikai uz remontu un pašu velosipēdu), ziemā vai lietainā laikā zamša krosenes (Nike SB Check ir ļoti labs variants) nopūtu ar hidrofobu aerosolu. Pirmkārt - tieši tās krosenes bija salīdzinoši lētas, nenokaujamas (2x izdila zole no ilgas lietošanas), lelisku saķeri un ļoti komfortablas.
Foto: delfi.lv
Kas ir nepieciešams? Obligāti – pareizi dubļu sargi. Saīsinātie vai sporta dubļu sargi netīrām ziemas ielām nederēs. Velosipēds ziemā ir jāaprīko ar pilna izmēra dubļu sargiem, kas nosedz aizmugurējo ratu līdz pusei no tā augstuma, un maksimāli tālu – priekšējo ratu. Bez dubļu sargiem braukt neiesaku – būsiet no galvas līdz kājām noklāts ar brūnu suslu.
Svarīgs faktors ir bikšu staru apakša. Protams, ka var vilkt speciālas tievās velosipēda bikses, bet, ja brauksiet uz darbu vai vienkārši savās darīšanās, tas nebūs diezgan ērti (jo vajag vest līdzi maiņas apģērbu, attiecīgi – arī pārģērbties).
Tā kā bikšu malas ziemā jebkurā gadījumā pieskarsies pedāļiem un zobratiem – tās paliks netīras pāris minūšu laikā. Optimālākais variants – akurāti uztīt bikses tā, lai to apakšējā daļa būtu augstāk par lielāko priekšējo zobratu. Loģiski, ka vajadzēs vilkt siltas un garas zeķes, lai nenosaltu potītes. Šajā gadījumā iesaku izvēlēties slēpotāju vai alpīnistu zeķes vai arī pa virsu biksēm uzvilkt vieglas vēju necaurlaidīgas sporta bikses ar savelkamu staru apakšu.
Aukstums
Manuprāt, ka šis punkts vispār ir smieklīgs. -15 grādos es braucu kreklā, flīsa džemperī un gorotex vējjakā – pat tad man ir diezgan karsti. Viss ir vienkārši – braukšana ar velosipēdu (ja nebraucat “pastaigas” ātrumā) ir diezgan aktīvs process. Līdzīgi kā skriešana vai slēpošana - skrējēji ziemā taču nevelk pufaiku un ziemas zābakus, vai ne?
Ķermenis izdala lieko siltumu, tāpēc nereti pat vieglā apģērbā atbraucot līdz galapunktam ir karsti kā pēc pirts. Jāpiebilst, ka apģērba izvēle katram ir individuāla – vajag novērtēt, ar kādu apģērba kombināciju nebūs ne karsti, ne auksti. Jebkurā gadījumā augstākminētā kombinācija būs daudz vieglāka nekā parasts ziemas apģērbs.
Kas ir nepieciešams? Par garajām zeķēm es jau uzrakstīju. Šoreiz par vējjaku – tas ir pirmās nepieciešamības apģērba gabals. Ne dūnu jaka, ne parasta jaka, ne džemperis, bet tieši dārga Gore-tex vai analogas membrānas vējjaka. Pateikšu priekšā – tiešam kvalitatīvu vējjaku cena sākas no apmēram 120 – 130 EUR. Es vispār braucu ar kalnu vētru vējjaku – caur to nekāds vējš netiek cauri.
Tieši laba vējjaka ir tas, kas nodrošinās to, ka nenosalsiet aukstajā ziemas vējā. Kas uzvilkts zem vējjakas – tā jau ir vairāk jūsu individuālā preference.
Obligāti ir nepieciešami cimdi – bez tiem pat nedomājat doties ārā no mājas, savādāk rokas ātri vien pārvērtīsies par diviem nejūtīgiem gaļas gabaliem. Ir arī iespēja tās apsaldēt. Ir nepieciešami silti cimdi, kas neierobežo pirkstu kustību un netraucē spiest bremžu rokturus.
Biksēm ir vājā vieta – gurnu iekšējās daļas aizsardzība. Pa vidu tos daļēji aizsargā sēdeklis, daļēji – apakšveļa un pāris bikšu auduma kārtas (jo tur ir pogas vai rāvējsslēdzējs). Iekšējā daļa gan netiek aizsargāta un tā nereti mēdz nosalt. Ideālākajā gadījumā ir nepieciešama termoveļa, vislabāk – šortu formā, jo, ja pa virsu termoveļas apakšējai daļai uzvilksiet vēl garās alpīnistu zeķes, jūs izvārīsieties.
Aprīkojums
Velosipēds ir salīdzinoši sarežģīts mehānisms ar lielu skaitu kustīgu elementu, kurus sals mēdz ietekmēt.
Bremzes
Ja izmantojat diska bremzes, tad viss ir labi, varat nelauzt galvu (galvenais neaizmirst par bremzēšanas ceļa garuma palielināšanos). Bet ja velosipēds ir aprīkots ar aploču bremzēm, tad, velosipēdam ilgāk pastāvot vairāk nekā -5 grādos, tās vairs pilnībā nav elastīgas un nebremzē. Atkārtošu - VISPĀR nebremzē!
Lai aploču bremzes reanimētu, vajag uzmanīgi pabraukt uz priekšu un pabremzēt. To vajag atkārtot kādas 15 - 20 reizes. Par pārējiem bremžu veidiem nestāstīšu, jo tās ir reti sastopamas.
Ātrumu pārslēdzēji
Pēc ilgākas stāvēšanas mīnusa grādos ātrumu pārslēdzēji, tāpat kā citas velosipēda detaļas, apledo. Ķēde var pārslīdēt uz citu zobratu pat tad, ja nepārslēgsiet ātrumu. Esiet uzmanīgi – vislabāk braukt ar to ātrumu, kura darbība ir visstabilākā. Ķēdes pārlekšana biežāk sastopama stiprā salā.
Pedāļi
Pedāļi arī apledo - ņemiet vērā to, ka no tiem var noslīdēt pēdas. Ja vasarā nav svarīgi, kuru pedāļa pusi izmantojat (parasti vienai pusei nav saķeres izcilņu), ziemā vajag sekot līdzi tam, lai pedālis iespiestos apavu zolē un neslīdētu.
Saslēdzējs
Slēdzene pilnībā sasalst (tāpat kā auto slēdzene). Nāksies sildīt – visvienkāršāk ir uzliet verdošu ūdeni. Slēdzene ar atslēgu aukstā laikā ir uzticamāka nekā slēdzene ar kodu.
Sēdeklis
Iesakām līdzi ņemt kaut kādu drānu, lai velosipēda sēdekli notīrītu no sniega.
Elektriskās ierīces
Velodatori aukstā laikā gandrīz vienmēr pārstāj strādāt, jo nav paredzēti ekspluatācijai aukstā laikā. Ir pieejami daži modeļi, kuri var darboties arī salā. Kad vēl izmantoju velodatorus, tie parasti temperatūrā zemākā nekā -10 pārstāja strādāt. Ja zināt zīmolu, kura velodators strādās arī mīnus divdesmit grādu salā, uzrakstiet komentāros - labprāt pamēģināšu.
Braukšana un apkope
Braukšana ar velosipēdu ziemā atšķiras no braukšanas vasarā. Kā jau minēju augstāk, ziemā nedrīkst sasvērt velosipēdu braucot lielākā ātrumā un vispār veikt straujus manevrus. Vēl daži padomi:
Ieturiet lielu distanci un nebrauciet lielā ātrumā. Bremzēšanas ceļš pieaug par divām reizēm, salīdzinot ar sausu asfaltu. Ja ceļu šķērsos gājējs vai automašīna, jūs varat neuzspēt nobremzēt;
Iegaumējiet notīrītās ielas. Īsākais ceļš ziemā vairs nebūs īsākais, ja to netīrīs. Dažreiz ātrāk nokļūsiet galapunktā apbraucot netīrītos ceļaposmus;
Kad velosipēdu ievedat savā dzīvoklī vai mājā, noteikti zem tā paklājiet kaut kādu lupatu vai vecu segu, jo no tā notecēs diezgan daudz netīrumu un šķidruma;
Ziemā velosipēdu iesakām eļļot biežāk nekā vasarā. Tā konstrukcijās pastāvīgi būs ūdens, kas negatīvi ietekmēs to darbību.
Braukt pa mežu ziemā nereti ir drošāk nekā vasarā – pa to varu droši braukt lielos ātrumos, kā arī braukt stāvos augšupceļos, vienīgais iesaku izvairīties no takām, kuras bieži izmanto gājēji. Vasarā, it īpaši pēc lietus, saknes mēdz būt slapjas un bieži mēdz sanest vienu vai abus velosipēda ratus. Ja redzat, ka uz šādas saknes nāksies uzbraukt, iesaku ar priekšējo ratu to pārbraukt pēc iespējas perpendikulārāk.